Rudenī daļa cilvēku var biežāk izjust dedzināšanu aiz krūšu kaula jeb grēmas, skābu garšu mutē, smaguma sajūtu vai diskomfortu pēc ēšanas. Ikdienā šos simptomus mēdz saistīt ar “paaugstinātu kuņģa skābi”, tomēr ne vienmēr problēma ir pārmērīga skābes veidošanās. Bieži simptomu pamatā ir kuņģa satura atvilnis barības vadā jeb gastroezofageālais reflukss. Medicīnas zinātņu doktore, uztura speciāliste un “Olpha” medicīnas padomniece Līga Balode skaidro, kā ar pārdomātām izmaiņām uztura un ikdienas paradumos iespējams mazināt diskomfortu.
“Rudens pats par sevi kuņģa skābes daudzumu nepalielina. Lielāka nozīme ir tam, kā līdz ar gadalaika maiņu mainās mūsu ēšanas un ikdienas paradumi,” skaidro Līga Balode.
Kāpēc rudenī simptomi var kļūt izteiktāki?
Vēsākā laikā mēdz mainīties gan ēdienkarte, gan dienas ritms. Maltītes var kļūt sātīgākas, ēdienkartē biežāk nonāk trekni un cepti ēdieni, krēmīgas mērces un konditorejas izstrādājumi. Daļai cilvēku refluksa simptomus var provocēt arī kafija, šokolāde un citi individuāli slikti panesami produkti. Aukstajā sezonā nereti samazinās arī fizisko aktivitāšu apjoms, vakara maltītes tiek ieturētas vēlāk, bet pēc ēšanas vairāk laika pavadām sēdus vai guļus. Arī stress, steidzīga ēšana un neregulārs maltīšu režīms var ietekmēt simptomus. Īpaši nelabvēlīga var būt liela un trekna maltīte īsi pirms gulētiešanas, jo pilns kuņģis un horizontāls ķermeņa stāvoklis var veicināt kuņģa satura atvilni barības vadā.
Vispirms jāpārskata ēdienreižu ritms
Lai mazinātu simptomus, nav uzreiz jāatsakās no daudziem produktiem. Vispirms vērts izvērtēt maltīšu lielumu, laiku un individuālo pašsajūtu. Kā skaidro uztura speciāliste, ja simptomi parādās pēc lielām maltītēm, ieteicams izvēlēties mazākas porcijas un izvairīties no situācijas, kad dienas laikā maltītes tiek izlaistas, bet vakarā apēsts ļoti daudz. Ja grēmas mēdz parādīties vakarā vai naktī, pēdējo maltīti vēlams ieplānot vismaz divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas. Pēc ēšanas labāk uzreiz neapgulties. Viegla pastaiga var būt patīkams veids, kā turpināt ikdienas aktivitātes, savukārt intensīvu fizisku slodzi uzreiz pēc lielas maltītes labāk atlikt. Svarīgi ir arī ēst nesteidzīgi un pievērst uzmanību sāta sajūtai.
Ko likt šķīvī?
Nav vienas īpašas “refluksa diētas”, kas būtu piemērota ikvienam. Ēdienkartes pamatā vēlams saglabāt pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, izvēloties produktus un pagatavošanas veidus, kurus konkrētais cilvēks labi panes. Ja trekni vai cepti ēdieni pastiprina simptomus, biežāk var izvēlēties vārītus, sautētus vai krāsnī gatavotus ēdienus un samazināt pievienoto tauku daudzumu. Maltītēs var iekļaut, piemēram, auzu pārslas, griķus, rīsus, kartupeļus, liesu zivi, putnu gaļu, olas un dažādi pagatavotus dārzeņus.
Brokastīs var izvēlēties auzu putru ar banānu, pusdienās — dārzeņu zupu un putnu gaļu ar rīsiem vai pilngraudu makaroniem, bet vakariņās — krāsnī gatavotu zivi ar kartupeļiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem. Launagam var noderēt jogurts, biezpiens vai cits individuāli labi panesams produkts. Arī šķietami veselīgs produkts vienam cilvēkam var būt labi panesams, bet citam izraisīt diskomfortu. Tāpēc ēdienkarte jāpielāgo ne tikai vispārīgiem ieteikumiem, bet arī savai pašsajūtai.
Vai jāatsakās no kafijas, tomātiem un citrusaugļiem?
“Universāla aizliegto produktu saraksta nav. Biežāk simptomus var izraisīt ļoti trekni vai asi ēdieni, tomātu produkti, citrusaugļi, šokolāde, piparmētra, kafija, alkohols un gāzēti dzērieni. Tomēr tas nenozīmē, ka ikvienam pilnībā jāizslēdz visi šie produkti. Ja kāds no tiem simptomus neizraisa, nav pamata to automātiski izslēgt no ēdienkartes,” teic Līga Balode.
Lai pamanītu individuālās sakarības, vienu vai divas nedēļas var veidot uztura un pašsajūtas dienasgrāmatu. Tajā ieteicams atzīmēt, kas un cikos ēsts, porcijas lielumu un simptomu parādīšanās laiku. Tas var palīdzēt identificēt iespējamos izraisītājus un izvairīties no nevajadzīgi stingriem ierobežojumiem. “Aizdomīgos” produktus vēlams izvērtēt pa vienam. Ja vienlaikus no ēdienkartes izslēdz vairākas produktu grupas, kļūst grūti saprast, kas patiesībā bijis saistīts ar simptomiem. Turklāt ilgstoši un nepamatoti uztura ierobežojumi var padarīt ēdienkarti vienveidīgu.
Kad ar uztura un dzīvesveida izmaiņām nepietiek?
Ja dedzinošā sajūta atkārtojas bieži, traucē miegam vai nepāriet pēc uztura un dzīvesveida paradumu maiņas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Medicīniska konsultācija nepieciešama arī tad, ja bezrecepšu līdzekļi pret grēmām jālieto regulāri. Ar ārstu nevajadzētu kavēties sazināties, ja ir apgrūtināta vai sāpīga rīšana, atkārtota vemšana, asiņošanas pazīmes vai neizskaidrojams svara zudums. Savukārt jaunas vai stipras sāpes krūtīs nevajadzētu automātiski norakstīt uz “kuņģa skābi”, jo tām var būt arī citi, tostarp nopietni, cēloņi. Ja sāpes krūtīs ir izteiktas vai rodas kopā ar elpas trūkumu, sāpēm rokā vai žoklī, jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.
Galvenais nav meklēt vienu “rudens produktu”, kas atrisinās problēmu. Daudz svarīgāk ir sakārtot maltīšu ritmu, nepārēsties, neēst īsi pirms gulētiešanas un pamanīt savus individuālos simptomu izraisītājus. Ja ar šīm izmaiņām nepietiek, nākamais solis ir konsultācija ar ārstu.