Izolde Helma no jelgavnieces vidusskolas gados daļēji kļuva par rīdzinieci, bet tagad dzīvo un strādā Siguldā. Līdz vidusskolai viņa izglītību ieguva Jelgavas 4. sākumskolā un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Taču tad jaunietes ceļš veda uz Rīgas Valsts 2. ģimnāziju. Sākumā nākotnes skolotāja mācījusies klasē ar humanitāro ievizi, taču jutusi, ka tas tomēr nav īsti viņas lauciņš, tāpēc pārgājusi uz klasi, kurā padziļināti māca fiziku un augstāko matemātiku. “Esmu ļoti pateicīga saviem skolotājiem par to, ka tieši viņu pozitīvā ietekme ir paaugstinājusi manu ambīciju līmeni. Man vienmēr gribas arvien jaunus izaicinājumus,” neslēpj Izolde Helma. Tieši vidusskolā viņa sapratusi, cik aizraujošas ir dabaszinātnes, jo īpaši ķīmija un bioloģija, un šo sajūtu tagad vēlas nodot arī saviem skolēniem, jo pati ir pārliecinājusies, cik skolotājam patiesībā ir liela ietekme uz jaunieša nākotnes interešu un profesijas izvēli
Lieliska skolotāja piemērs
Izolde Helma atklāj, ka lielā mērā tieši viņas skolotāji – sākot no klases audzinātājiem līdz pat pedagogiem no interešu izglītības programmas talantīgajiem skolēniem “Apdāvināto bērnu fakultatīvā skola” – ir bijuši lieliski piemēri tam, cik aizraujoša un nozīmīga ir šī profesija. Tiesa gan, jaunietes ceļš uz skolotāja profesiju nebija taisns. Pirms iestāšanās Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē viņa Dānijā mācījās biznesa administrāciju un ekonomiku. “Tā bija fantastiska un skarba pieredze ar divām pusēm. Es visiem iesaku kādu laiku pavadīt ārzemēs. Taču tas pilnīgi un galīgi nebija mans akadēmiskais lauciņš, un tieši tad arī sapratu, ka tad, ja atriežos mājās, vēlos studēt tikai un vienīgi pedagoģiju,” skaidro Izolde Helma. Līdz ar studijām mērķtiecīgā jauniete sāka meklēt darbu Latvijā un, tā kā dzīve viņu bija aizvedusi uz Siguldu, protams, primāri skatījusies, vai tuvējās skolās nav vakances. “Sāku ar Siguldas Valsts ģimnāziju, jo es pati tomēr esmu bijusi ģimnāziste. Skolas mājaslapā bija divas vakances. Nodomāju, ka nekas jau nenotiks, ja pieteikšos. Sliktākais, kas var būt, ir atteikuma saņemšana. Tad es saņēmu zvanu no skolas direktora Rūdolfa Kalvāna, kurš aicināja atnākt uz tikšanos. Tā es sāku strādāt šajā skolā par dabaszinību priekšmetu skolotāju vidusskolēniem,” atminas Izolde Helma. Nu jau otro gadu viņas darba ikdiena aizrit Siguldas Valsts ģimnāzijā. Stāstot par darba gaitām šajā skolā, jauniete piebilst, ka īpaši novērtē to, ka skolas direktors uzticas jaunajiem skolotājiem. Jaunā dabaszinību priekšmetu skolotāja ir pateicīga arī skolas stundu saraksta veidotājai un kolēģiem par to, ka tiek ņemts vērā fakts, ka viņa vēl studē. Tādēļ Izoldes Helmas stundas tiek pielāgotas lekciju grafikam. Pēc bakalaura grāda iegūšanas viņa grib mesties skolotāja darbā uz visiem 100%, jo pašlaik Izoldes Helmas slodze skolā ir 0,3. “Es noteikti gribu iegūt arī maģistra grādu, taču ne uzreiz. Vēlos kādu laiku veltīt tikai skolotājas darbam un tad atgriezties studijās,” tā jauniete.
Mācīt līderību
Lai gan Izolde Helma skolā māca salīdzinoši nesen, viņas pienesums ir nozīmīgs. Jaunā skolotāja iedvesmo jauniešus nebaidīties sapņot lielus sapņus un arī tos īstenot. “Viena no lietām, kas mani īpaši aizrauj skolotājas darbā, ir iespēja redzēt, kā jaunietis izaug. Viņš pie manis atnāk 10. klasē tāds nedaudz bikls, bet 12. klasē es jau redzu, ka cilvēks ir izaudzis. Protams, īpaši ir tie mirkļi, kad skolēns pienāk pie manis vidusskolas izlaidumā un saka, ka es biju tik forša un iedvesmoju izvēlēties skolotāja profesiju. Man ir liels prieks, ka esmu kādam kā labais piemērs, kas var ietekmēt karjeras izvēli,” lepojas jaunā skolotāja. Taču Izolde Helma ir ne tikai dabaszinību priekšmetu skolotāja vidusskolēniem. Viņa jauniešiem piedāvā iespēju apgūt tādu dzīvē ļoti noderīgu prasmi kā līderība. Tā ir viņas pašas aizraušanās, kas sākusies jau vidus skolas gados, darbojoties “Junior Achievement”. Izolde Helma piedalījusies arī Pasaules Dabas fonda organi zētajā līderības akadēmijā, savukārt studiju laikā Dānijā viņai bija iespēja iesaistīties “Future Leaders Global” (latv. “Starptautiskā Nākotnes līderu” programma), kas jaunietei pavēra pilnīgi citu skatu uz to, kas ir līderība.
“Latvijā tas ir vairāk ar mērķi apgūt vadības prasmes, taču šajā programmā tika runāts par cilvēka iekšējo pasauli un pašizaugsmi. Kad es sāku strādāt Siguldas Valsts ģimnāzijā, es šo programmu izveidoju skolas jauniešiem un pedagogiem. Man bija viena skolotāju un vairākas jauniešu grupas,” atklāj jauniete. Arī šajā mācību gadā jauniete plāno veidot līderu programmu skolas jauniešiem un pedagogiem. “Līderības prasmes ir svarīgas visos vecuma posmos, un tās ir nepieciešams integrēt skolā,” pārliecināta Izolde Helma. Vienlaikus viņa pati piedalās arī starptautiskās līderības programmās, piemēram, Vācijas “Mummert Alumni” Association, un nesen sāka mācības Rīgas Ekonomikas augstskolas un Zviedrijas vēstniecības organizētajā “Future Leaders Academy” (latv. “Nākotnes līderu akadēmija”).
Taču līderība nav vienīgā Izoldes Helmas sirdslieta, jo viņai pietiek laika vēl diviem hobijiem – grāmatu lasīšanai un taku skriešanai. “Protams, es daudz lasu pašizaugsmes un sevis pilnveidošanas grāmatas, taču otrs plaukts, kam pievēršu īpašu uzmanību veikalā vai bibliotēkā, ir kriminālromāni. Man patīk, ka tajos vajag aktīvi domāt līdzi un pašam mēģināt savā galvā atrisināt sižeta līniju,” ar vienu no saviem hobijiem iepazīstina jaunā skolotāja. Tā kā viņai patīk, ka lietas ir līdzsvarā, Izolde Helma kustina ne tikai “pelēkās šūniņas”, bet arī savu ķermeni, nodarbojoties ar taku skriešanu. “Šogad “Stirnu bukā” pirmo reizi izskrēju visus posmus. Tā sajūta un atmosfēra šajā pasākumā ir vienkārši fantastiska! Tāpēc taku skriešana noteikti ir vairāk jāpopularizē Latvijā, jo tas sniedz iespēju arī labāk iepazīt mūsu dzimto zemi,” uzsver Izolde Helma. Taujāta, ko vēl viņa gribētu ar savām līdera spējām mainīt, jauniete bez minstināšanās atbild, ka vēlētos mainīt sabiedrības nepietiekami novērtējošo attieksmi pret skolotāja profesiju pret cieņpilnu.
Skolotāja un punkts
“Pavisam nesen man bija iespēja būt augsta līmeņa pasākumā. Iepazīstinot ar sevi, es pateicu, ka esmu skolotāja. Tad iestājās pauze, pēc kuras man uzdeva jautājumu, vai tas ir vienīgais, ko es daru? Kāpēc ir šāda attieksme? Ja es pateiktu, ka esmu ārste vai juriste, man taču ne viens neprasītu, vai tas ir vienīgais, ko es daru. Tur būtu punkts. Bet kāpēc man kā skolotājai ir jāieliek daudzpunkte, jāievelk elpa un jādomā, ko vēl pateikt, kas vēl es esmu?” ne visai pozitīvo pieredzi atminas Izolde Helma. Viņas ieskatā publiskajā telpā ir par maz labo piemēru un iedvesmojošu stāstu par skolotājiem un to, cik nozīmīga sabiedrībai kopumā ir šī profesija. Tieši tāpēc viņa no vērtē, ka ir “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” stipendiju programma, kas palīdz skolotāju stāstus veidot, izstāstīt un novērtēt plašāk.
“Protams, mēs bieži ziņās lasām, ka skolotājiem ir mazas algas un liela darba slodze, ir streiki un daudz citu negāciju. Taču man nav pieņemami, ka skolotāju profesiju nenovērtē. Patiesībā, ja nebūtu pedagogu, tad nebūtu nedz ārstu un juristunedz kādu citu it kā cienījamāku profesiju pārstāvju,” atgādina Izolde Helma. Jauniete aicina ieraudzīt vairāk pozitīvo lietu skolotāja nebūt ne vieglajā darbā un novērtēt to!