Aptauja atklāj arī sabiedrībā joprojām izplatītus priekšstatus: 42 % respondentu uzskata, ka vīrietim ar mentālās veselības problēmām jātiek galā pašam, nevis jāmeklē speciālista palīdzība. Savukārt 63 % atzīst, ka nekad nav pat apsvēruši iespēju vērsties pēc palīdzības pie speciālista. Lai situāciju uzlabotu, svarīgi ir ne tikai mainīt pašu vīriešu attieksmi pret mentālās veselības problēmām, bet arī palielināt līdzcilvēku iesaisti, mudinot meklēt profesionāļu palīdzību, tā 25. februārī sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” diskusijā uzsvēra jomas eksperti.

Dati rāda arī paaudžu atšķirības. Ja vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem speciālista palīdzību neizmantotu 49 % vīriešu, tad vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – jau 76 %. Eksperti norāda, jaunāka gadagājuma vīriešu starpā attieksme pakāpeniski mainās, un palīdzības meklēšana arvien retāk tiek uztverta kā vājuma pazīme.

“Iegūtie dati apliecina, ka mentālās veselības problēmu noklusēšana joprojām tiek kļūdaini pieņemta kā vīriešu spēka, izturības apliecinājums. Tādēļ svarīgi mērķtiecīgi mazināt aizspriedumus un veicināt izpratni par mentālo veselību kā neatņemamu vispārējās veselības sastāvdaļu. Meklēt profesionālu palīdzību ir atbildīgs un arī sabiedriski nozīmīgs solis, kas var būtiski samazināt smagu seku risku. Katrā dzīves situācijā svarīgi skatīties nevis ar redzējumu, ko cilvēks nevar, bet tieši otrādi – ko viņš spēj un ko var darīt, lai spētu vairāk. Tas attiecināms arī uz mentālo veselību,” skaidro Veselības centru apvienības un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jānis Mednieks.

Kā biežākos emocionālos izaicinājumus, ar kuriem tie pēdējā gada laikā ir saskārušies, aptaujātie, Latvijas vīrieši min nogurumu un emocionālu izsīkumu (54%), nemieru un trauksmi (34%), pastāvīgu stresu vai spiedzi (29%), dusmas vai aizkaitināmību (28%), kā arī nomāktību un bezcerības sajūtu (26%). Kā bīstamāko eksperti min tieši pēdējo, jo ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī ne tikai negatīvi ietekmē cilvēka ikdienu un kopējo dzīves kvalitāti, bet arī var izraisīt depresiju.

“Ir situācijas, kurā pietiek ar atpūtu, lai uzlabotu savu mentālo veselību, taču reizēm cilvēkam ir nepieciešama speciālista palīdzība, kurš objektīvi var novērtēt viņa veselības stāvokli. Tādēļ pirmais solis noteikti būtu saruna ar savu ģimenes ārstu. Gribu uzsvērt, ka atzīt grūtības un meklēt palīdzību ir nevis vājums, bet spēks. Parādi savu spēku, notici, ka tev var palīdzēt, pieņem to un tavi tuvie būs laimīgi, ka esi atpakaļ dzīvē!” aicina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, profesors Māris Taube.

Savukārt Oskars Ernšteins, “Kaizen Gym” un Latvijas vīriešu basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneris, atgādina: “Fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot pašsajūtu, taču tās nevar aizstāt emocionālu atbalstu un sarunas par grūtībām. Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka vīrietim jātiek galā pašam, un tas bieži attur no palīdzības meklēšanas. Rūpes par mentālo veselību ir tikpat normālas un nepieciešamas kā rūpes par fizisko formu.”

Šā gada 25. februārī notikušajā ekspertu diskusijā “Tavs klusums nav spēks” piedalījās Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, Jānis Mednieks, “Veselības centru apvienības” neirologs un Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs, Ērika Pētersone, sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle, Vadims Ķīsis, zāļu ražotāja “Olpha” Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs un Oskars Ernšteins, “Kaizen Gym” un Latvijas basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneris.

Sociālo kampaņu “Tavs klusums nav spēks” līdz šā gada 16. martam organizē Latvijas zāļu ražotājs “Olpha” kopā ar “Veselības centru apvienību”, “Centrālo laboratoriju” un “Mēness aptieku”.