Sofjas profesionālais ceļš bijis daudzveidīgs. Viņa vienmēr sekojusi savai iekšējai balsij un izmantojusi iespējas, kas parādījušās dzīvē. Savu pieredzi Sofja raksturo kā virkni liktenīgu satikšanos ar cilvēkiem, kuri dažādos posmos palīdzējuši koriģēt izvēlēto virzienu. Divpadsmit gadu vecumā Sofju aizrāva arhitektūra, jo tā apvieno eksaktās zinātnes, plānošanu un iespēju veidot apkārtējo vidi. Tāpēc vidējo izglītību viņa ieguva Rīgas Celtniecības koledžā, saņemot arhitektūras tehniķa kvalifikāciju.

Taču trešajā studiju gadā, nonākot radio un televīzijas žurnālistikas skolā, Sofja sevī atklāja citas stiprās puses. Viņa pievērsās komunikācijas zinātnēm — jomai, kurā, kā tobrīd šķita, varētu sasniegt vairāk. Vēlāk sekoja studijas universitātē un uzņēmējdarbība. Jau 21 gada vecumā Sofja atvēra savu kafejnīcu, vienlaikus studējot Latvijas Universitātes maģistrantūrā. Tas bija sarežģīts, taču ļoti vērtīgs un pamācošs dzīves posms.

2016. gadā viņa atgriezās algota darbinieka lomā un sāka profesionālo ceļu estētiskās medicīnas nozarē.

    Atgriešanās pie eksaktajām zinātnēm

    Pirms dažiem gadiem Sofja apzinājās, ka tālākai profesionālajai izaugsmei viņai nepieciešama konkrēta specializācija un padziļinātas praktiskās zināšanas. Gan loģiski, gan intuitīvi šīs pārdomas viņu aizveda līdz farmācijai.

    “Es ļoti ilgojos pēc eksaktajām zinātnēm, kas mani savulaik aizrāva arhitektūrā. Vienlaikus farmācija ir cieši saistīta ar ādas kopšanu — jomu, kurā strādāju jau daudzus gadus. Farmācijā man tagad ir iespēja apvienot zinātnisko interesi ar komunikācijas un biznesa pieredzi.”

    Atgriezties studenta solā pēc jau iegūtas izglītības un vairākiem darba pieredzes gadiem nav vienkārši. Īpaši izaicinoši ir intensīvās studijas apvienot ar rūpēm par mazu bērnu.

    Lai gan dēls ir viens no Sofjas galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem, spēcīgākā motivācija nāk no viņas pašas.

    “Man beidzot deg acis — tā ir sajūta, pēc kuras ilgojos gadiem. Šķiet, ka esmu atradusi savu virzienu, kas piešķir jēgu un ļauj izmantot manu potenciālu. Esmu iemīlējusies farmācijā, mācību procesā, vidē un sajūtā, ka apgūstu ko tādu, ko nav iespējams iegūt divu mēnešu kursos.”

    Iespējas ir jāmeklē pašam

    Vēlme rīkoties un nepaļauties uz sagadīšanos mudināja Sofju pašai uzrunāt Olpha.

    “Man nav, ko gaidīt, — man ir jāmeklē un jāizmanto iespējas. Esmu sākusi studijas ar mērķi veidot karjeru, nevis vienkārši pavadīt laiku un pēc tam skatīties, kas notiks. Par spīti stereotipiem aptieka nav vienīgais farmaceita karjeras ceļš. Izvēles iespējas ir daudz plašākas, tāpēc vēlos izmēģināt dažādus variantus.”

    Ēnošana Olpha Labs Sofjai deva iespēju iepazīt pētniecības un attīstības jeb R&D laboratorijas ikdienu, kā arī saprast, cik lielā mērā šāds darbs atbilst viņas personībai un profesionālajām interesēm.

    Lai gan Sofju saista produktu izstrāde, laboratorijas ikdiena izrādījās fiziski intensīvāka, nekā viņa bija gaidījusi.

    “Tas ir vērtīgs secinājums. Tagad meklēšu pozīciju, kas atrodas starp R&D un administratīvo darbu, jo tas man būtu piemērotāk. Šobrīd domāju par darbu Medical Affairs jeb medicīnas jautājumu nodaļā.”

    Cilvēki, kuri ļauj justies novērtētam

    Lai arī izvēlētais karjeras virziens vēl jāpiekoriģē, Sofjas pārliecība par farmāciju ir tikai nostiprinājusies. Arī Olpha ir viņas potenciālo nākotnes darba devēju sarakstā.

    “Papildus pašam darbam lielu iespaidu uz mani atstāja cilvēki — tieši uz viņiem viss balstās. Sākot ar apsardzes darbiniekiem un atsaucīgo personāla komandu un beidzot ar kolēģiem Gatavo formu laboratorijā un departamenta vadītāju — viss radīja sajūtu, ka šeit esi vērtīgs. Pat tad, ja esi ieradies, šķiet, tikai ēnot.”

    Sofjai priekšā vēl četri studiju gadi, tomēr viņa jau tagad aktīvi izzina nozares piedāvātās iespējas. Viņas mērķis ir atrast vietu, kurā profesionālās zināšanas, līdzšinējā pieredze un personīgās stiprās puses sniegtu vislielāko gandarījumu.

    Klauvējiet pie durvīm un mēģiniet

    Sarunas noslēgumā Sofja dalās atziņā, kas var iedrošināt ikvienu, kurš vēl tikai meklē savu virzienu vai apsver iespēju dzīvē kaut ko mainīt.

    “Klauvējiet pie durvīm un mēģiniet. Nav jāgaida īstais brīdis. Ja neatbild uzreiz, klauvējiet vēl. Ja konstatējat, ka gaidas nesakrīt ar realitāti, atzīstiet to — arī tas ir panākums. Un galvenais — runājiet. Viss balstās cilvēkos un cilvēku attiecībās.”

    Sakām lielu paldies Sofjai par iniciatīvu, interesi un degsmi klātienē iepazīt un patiesi izzināt izvēlēto profesiju.

    Mums Olpha ir svarīgi, lai cilvēks atrastu savu īsto aicinājumu un profesionālajā dzīvē gūtu piepildījumu, nevis vienkārši strādātu darbu. Sofjas stāsts vēlreiz apliecina: mums jābūt drosmīgiem, jāklauvē pie durvīm un pašiem jārada savas iespējas.